LOVE OF MY LIFE

READ HERE: Emotional story about two lovers whose relationship has been divided in parts because of living in different countries. But they didn’t fall apart. The opposite happened. Lovers with emotional contact and sole mate relations decided to be for each other. It turn out that more important is to be for each other in our minds, give emotional support and just to know that I am here is in this world for him and he is for me, rather that be phisicaly together every day. It is meant to be! One part was done, the other one rised. We got divided phisicaly to get much more close in our soles, in our minds and feeling.

Once I found the love of my life, the men witch I wanted to be the only and the last one for me. He is both the bigest love and the hardest pain. How can love be like this, I was thinking sometimes, but it is.
When falling in love fast, fun part ends. For both of us running trails in Riga was first action together, kissing and laughing in there, and understanding that we want each other. We want fully and now, til the end. Because it was so passioned, so fulled with free feeling, like we would have the same skin. That feeling when you want to drink water from loved ones kiss. And soon enought we moved in to our apartment, loving as much as we liked.

If I feel something, I go and do it, the unknown part or scare doesn’t matter. There is much more whats more important. After my thoughts follows words and actions, further adventurous life. Energy of love and dare to be myself are pumping my heart. I am capable of loving til going crazy, if I love then fully and trully. Needed time while I learned the way he loves and that everyone loves differently. He „teached” me so much, and still do. We are like steps of personal growth to each other. It was so worth to love wise man even if I needed to leave him behind. Unfortunately life splits up. I believe that everything hapends for the best, even the very hard saying goodbye. Back at that time in the airport it felt like goodbye for forever. Hearst were bleeding but we kept going in our different ways. I am so proud of us!

 

And I was thinking, I need to move on. After my impact we decided so split up. Longing for someone hurts too much. We stayed just friends. I thought time without communication will make it better, but some parts were inpossible to erase. Part of memories were so sweet. At first months living in Spain when I felt deadly alone sweet memories kept me alive and made me to fight again for myself.  If it would be possible to divide him and me in to parts, one part of hes would be perfect for pretty big part of mine. But unfortunately it is not in my power to changes hes pasts. We were meant to be together, beautifully, partly very hard for me. I was young girl who needed man with experience, mind and ability and need to be with me like I need water. Not only for loving, also for giving me chance to understand and trust to my own self. To let me experiment with my needs and wants. I was very lost and pressed down and dispirited. Thank you to my man for ability to accept my crazy nature and to love it as much as possible, as much as he love. The crazyest part is that he knew I will go aways to reach for my dreams some day as I did. He barely helped me to grow til this height level and self being. And he didn’t let me to come back to Riga because saw how happy I was there in Spain. Even he loved, even he wanted me with him. He loves hes two kids so much that I feel proud and grateful for such a man and father in this world. I made the decision to live happy in other country alone, because my life is as much important to me as his kids to him. Nothing I will say wont change hes – father, consciousness. Even he knows how good is it together with me and now knows how it is when I am not there with him, because living quiet far away. For now were are not meant to be truly together because of his kids. It is very hard to accept it, but I will. Don’t want to keep longing for the one what I can’t reach. I am strong and conscious, so I can. We will have friendly relationships and love.

 

I loved my man so much that left him cause of my own life sake, went to live at south. One part of hes wasn’t meant to be mine. Love warms you up and love hurts like knife on bare skin and makes real tears. For both of us. And I thought how will it be to see him again after 3months? He thought I will avoid, but thing between us were different than expected. We met in the middle of my vacation in Riga. After three months, when I first met him I didn’t even know how to breath being in hes company, I felt too far away with my mind, when my body and feelings were still longing for him. I so much wanted too meet him, but when I did get a little scared – what now? Can we be ourselves or should we fake something up? What do we actually want from each other? He was like a peace of gold who I didn’t know how to touch. Because of many reasons. But when we met, continue to meet every day while time let us.

When leaving to my home in Spain after vacation, partly against my will I needed to leave him behind again. We were friendly, but not together. Even then saying goodbyes with our tasty kisses. I love so much it is hard to describe it. So much love I have never felt before. Leaving him was the most hardest decision and action I have ever done, especially because I am so emotional person. So beautiful love and difficult relations blooms like fragrant roses with thorns. Nothing much to weed in there, just joy and live with it.  And again, to keep going even I don’t know when I will see him again. I think between those months I forgot how sweet face he have and eyes, and soul. So, so very much! When I feel weak I long to be with him. How I want him next to me, close together.

 

Now I know what is love, I know what is anger and pain. I know my emotions and know what I want from my life. More over. I will always love him, but now going back to my paradise island to keep building my dreams. I hope my heart will survive this. In hes company on the way to airport time stopped to run, my anger and comfussion dissapeared, mind calmed down while he were next to me. For a while I will live with myself company, will fall in love with sens of my warmt skin smell.

I needed a trust person. When I asked to my friend – ex-lover, can I tell him about my experiences in here, he sayed he don’t want to hear about sex and other details, everything else is acceptable. Or he will be jealous. Honestly the email of his were so true, it stuced in to may brain and confused me again. Because I waned to move on this relationship not to continue it. But still he is the one who I call the first when things are really bad and when things are very good with me. Have never been so honest with anyone else. In hes email he texted, that he is jealous. That he wants me just with him together. He wants me next to him, and that all this hurts… but he will be ok. Those tree sentences meant so much to me. Why? Loving so haveanly and can’t be together like a normal couple.

How interesting, after meeting again and going apart both of us felt diferetly. He felt me differently, because of my other relations what made him angry. But afterwards falling in love twice than strong. Our togetherness after not seeing three months was with lots of emotions and beautiful moments together. Those were mens words! He felt me so strong like a lot of me is like rings on hes fingers. So much, he felt love true my caress and understanding in my eyes. By diving in to my skin I was again hes Madarita. If not in the physical life then may be in our dreams we will fall aspleap next to each other, he sayed. When I came home to island, after „tunder storm” realized what I feel and what I think. I don’t want enyone else, not even those more wealthy ones. I am looking for hem in every men I met there, but there is no one like him. We are unique!

Monologue: I feel broke when you are so far away, I feel not complete. But I am the one who drive away, and you are the one who let me go. Who didn’t came after me. Why!? You say you love me so much, I say I love you so heveanly much. I was there for you year and a half, but you realize it just now. Grow fucking up! I just can’t move on and I don’t want to anymore. I want you to be mine! I want you my dear lover. Can you hear me once?
This day I was sitting in my office, couldn’t do too much, just couldn’t. After skype conversation I made a decision – I want you and I want us. I don’t care it’s hard. I’m so used to hard and uncomfortable. Let me open your wings and do something unussual, something totally new and scary for you. Do something to meet me again. You have never actually been there for me. I have been jealous to your kids, to your ex-wife. Oh my , you have so much to do because part of it is not finished yet. I have been jealous of them even knowing they will always be related to you. But you get jealous of some man who I go dance, drive moto or kiss with. But you know what, I am not related to him and I will be. I just need someone trustable sometimes to express and someone who can replace you. You see, I am the child of freedom,  come and make me yours again! So you know your worth, no gold stays next to you in my heart. Please, we have only this life now, today. We both are fucking lonely by orselves. But we wouldn’t be together.

 

Few days after the monologue and bunch of tears, in the beginning of august, I bought ticket to come and visit him. The visit hapends now- in the middle of septembre. We are a couple with long distance relations, lots of love and strong soul and emotional connection wich makes me feel him being far away. It makes me double that strong and calmed.new

 

MANAS DZĪVES MĪLESTĪBA

IEVADS: Emocionāls stāsts par diviem mīlētājiem, kuru attiecības tika sadalītas un pārtrauktas, dēļ meitenes vēlmes dzīvot citā valstī. Bet viņi neizšķīrās. Tieši pretējais notika. Mīlētāji ar amocionālo kontaktu un dvēseles radniecību izlēma būt kopā. Izrādījās, ka daudz svarīgāk ir būt vienam otram mūsu apziņā, sniegt emocionālo atbalstu un vienkārši apzināties, ka es esmu viņam šajā pasaulē un, ka viņš ir man. Nekā tikai fiziski būt kopā. Tam ir lemts būt! Viena mūsu attiecību daļa tika noslēgta un nākamā aizsākās. Tā nu pavisam apzināti mēs tikām fiziski atdalīti vien no otra, lai izveidotos daudz ciešākas dvēseliskās un emocionālās saites.

Reiz es satiku savas dzīves mīlestību, bet viņš ir ne tikai mana lielākā mīla, bet arī lielākā sāpe. Kā gan tik skaista būtība kā mīlestība var būt šāda!?

Ātri iemīloties jautrība ir galā. Mums abiem skriešana pa meža takām bija pirmā kopīgā nodarbe, tur skūpstīties un smieties, un saprast, ka mēs gribam viens otru. Te un tagad! Drīz vien arī ievācāmies kopējā dzīvoklī un mīlējām cik tik uziet. Tas bija tik kaislīgi, piepildīts ar brīvības sajūtu tā itkā mums būtu viena āda. Tā sajūta, kad vēlies padzerties no mīļotā cilvēka skūpsta.

Ja es ko jūtu, tad rīkojos, kaut risks vai neziņa pastāv. Manai domai seko rīcība, tai piedzīvojumu pilna dzīve. Manu sirdi pumpē mīlestības piepildīta enerģija un uzdrīkstēšanās būt pašai. Es mīlu līdz sajūku prātā, ja mīlu, tad karsti un bezmērā. Kamēr es iemācījos saprast kā viņš mīl, un ka vispār katrs mīl citādi… cik gan mīlestība var būt dažāda. Mīlēt gudru vīrieti ir tā vērtst, pat, ja no viņa ir jāaiziet pret savu sirds gribu. Diemžēl dzīve sadala. Es ticu, ka viss notiek uz labu, pat tās šķiršanaas sāpes ir uz labu. Toreiz lidostā šķita, ka atvadamies uz mūžu. Sirdis asiņoja, taču mēs turpinājām katrs savu ceļu. Es esmu ļoti gandarīta par mums abiem.

Man ir jātiek no viņa un no attiecībām, ilgošanās pašā pamatā apstiprina, ka ilgu objektu es pie sevis nepievilkšu. Pēc manas motivācijas mēs pārtraucām mīļās attiecības, paliekot vienkārši draugi. Man šķita, ka laiks bez komunikācijas „izārstēs”, taču pārāk daudz ko ir neiespējami padarīt par nebijušu. Tās atmiņas bija tik mīļas. Pirmos mēnešus dzīvojot Spānijā, laiku pa laikam es jutos nāvīgi viena un tikai tās atmiņas lika man turpināt dzīvot un cīnīties pašai par sevi. Ja vien varētu sadalīt viņu un sevi uz pusēm, tad daļa viņa labi saderētu ar pat lielu daļu manis, taču viņa pagātni nav manos spēkos no viņa atdalīt. Mums bija lemts būt kopā un tas bija skaisti, lai gan reizēm grūti. Es biju jauna meitene, kurai kā ūdeni vajadzēja vīrieti ar pieredzi, prātu, spēju un vēlmi būt ar mani. Ne tikai lai dalītos mīlestībā, bet arī lai dotu man iespēju saprast un uzticēties pašai sev. Lai atbalstot ļautu man eksperimentēt ar manām vēlmēm un vajadzībām. Pats trakākais, ka viņš zināja, ka es kādudien aizbraukšu, lai īstenotu savus sapņus. Viņš man palīdzēja izaugt līdz šim augstajam līmenim un būšanai pašai. Viņš man neļāva atgriezties Rigā, jo redzēja cik laimīga esmu kļuvusi Spānijā. Kaut gan viņš mani mīlēja un gribēja pie sevis.

Es biju ļoti dziļi apmaldījusies un nospiesta. Paldies viņam par gudrību pieņemts manu trako dabu un mīlēt tik bez gala stipri cik viņš mīl. Viņš tā mīl arī savus bērnus, par ko es jūtos lepna. Taču lēmumu pārvākties uz dzīvi Spānijā pieņēmu es, jo mana dzīve man ir tik pat svarīga, cik viņam viņa bērni. Lai ko es teiktu vai darītu, tas nemainīs ne viņa tēva nostāju, ne ko. Lai gan viņš zina, cik labi ir ar mani, un tagad zina arī kā ir, kad manis nav. Viņa bērnu dēļ mums nav pa ceļam. Man to pieņemt par esamu bija grūti, taču es to izdarīju. Negribu vairs ilgoties pēc sev nesasniedzamā. Es esmu stipra un apzinīga, tapēc es varēšu. Varēšu turpināt ar viņu draudzīgas attiecības un mīlestību, taču dzīvot patstāvīgi ar skaidru sirdi, kura neilgojas.

Es mīlēju savu vīrieti tik stipri, ka pati savas dzīves labā atstāju viņu un devos uz dienvidiem. Daļa viņa nebija domāta man. Mīlestība silda, un mīlestība sāp, griež kā ar nazi pa ādu un ir īstas asaras. Mums abiem. Es domāju, kā gantas būs atkal satikties pēc trim mēnešiem? Viņš bija dimājis, ka es izvairīšos, taču viss notika citādi nekā gaidīts. Mēs satikāmies mana Rigas apciemojuma vidū. Pirmoreiz atkal satiekoties es pat nezināju kā man elpot viņa klātbūtnē, es jutos pārāk attālinājusies savā prātā, taču mans ķermenis un jūtas vēl ar vien ilgojās viņa. Tik ļoti gribēju satikt viņu, bet satiek gandrīz vai nobijos. Ko mēs visār gribam viens no otra? Viņš bija kā tāds zelta gabaliņš, kuram nezināju kā lai pieskaras. Tā turpinājām satikties kamēr vien laiks to ļāva.

Dodoties atpakaļ uz mājām Spānijā pēc atvaļinājuma, pa pusei pret savu gribu, man viņš atkal ir jaatstāj aiz muguras. Mums bija draudzīgas un mīļas attiecības, taču kā varam būt kopā, ja neesam kopā!?  Es tā mīlu, ka to nevar aprakstīt. Un viņa atstāšana aiz muguras ir emocionāli sāpīgākais, ko es jebkad esmu darījusi. Tik brutāli sanjemties, lai aizietu, nezinot, kad es to cilvēku atkal redzēšu. Man šķiet, ka pa manu prombūtnes laiku es biju aizmirsusi, cik viņš ir skaists, cik mīļa viņam seja, acis un dvēsele. Tik ļoti, ļoti.
Savos vājuma brīžos es domāju, kā man gribas būt pie viņa. Kā man gribas viņu pie sevis, cieši klāt.
Šajā, otrajā reizē mēs šķīrāmies kā draugi ar tiem pašiem garšīgajiem skūpstiem. Tik daudz mīlestības es nekad iepriekš ne ar vienu nebiju izjutusi. Tik skaista mīlestība un sarežģītas attiecības plaukst tā pat kā smaržīgs mežonīgu rožu krūms ar ērkškiem. Ne tur ko izravēt, ne diži iekopt, tik pilnu krūti izdzīvot un baudīt.

Es tagad zinu, kas ir mīlestība, es zinu, kas ir sāpes un dusmas. Es zinu savas emocijas un zinu, ko gribu no dzīves. Lielākoties. Lai gan es viņu kā vīrieti vienmēr mīlēšu, atgriežos savā paradīzes salā, lai būvētu savus sapņus par realitāti. Kaut mana sirsniņa beigtu kādu dien raudāt atceroties viņu, viņa un mūsu mīlestību. Kā man aizmirsās laiks, aizmirsu, kur braucam esot ceļā uz lidostu, un prāts apskaidrojās viņa klātbūtnē. Kādu laiku dzīvošu pati ar sevi, viena savā lieliskajā kompānijā, atkal iemīlēšos savas karstās ādas smaržā un divvientulībā ar spāņu mūziku baudīšu vakaros.

Kad viņam jautāju, vai varu ar viņu dalīties stāstos, viņš piekrita, taču tikai, lai nerakstot par seksu un citiem intīmiem sīkumiem. Jo viņš būšot greizsirdīgs. Vispār, viņa saņemtais ēpasts bija tik patiess, ka iespiedās man dziļi galvā un atkal sajauca domas. Sajauca manu nodomu būt vienai. Es ar viņu turpināju dalīties gan priekos, gan bēdās, un nearvienu tik atklāta neesmu bijusi. Ēpastā viņš rakstija, ka esot greizsirdīgs, ka gribot mani tikai ar sevi kopā. Ka grib mani sev blakus un ka viņam sāp.. taču viss būšot kārtībā. Tie bija trīs teikumi, kas izteica tik ļoti daudz. Tik ļoti mīlam, un tik ļoti nevaram būt kopā kā pāris.

Cik interesanti, pēc atkal redzēšanās un atkal šķiršanās mēs abi jutāmies savādāk. Viņš teica, ka no sākuma ir mani izjutis savādāk, man blakus attiecību dēļ, kuras vinju sadusmoja. Taču pēc tam vēlreiz manī iemīlējies, un ļoti spēcīgi. Atkal tikšanās bija ar diezgan lielu emociju diapazonu un ļoti skaistiem kopābūšanas momentiem. Un tie ir vīrieša vārdi! Ja ne dusmojas vai izplūst emocijās, tad beigu beigās atsūta atklātas jūtu vēstules. Viņš mani ļoti spēcīgi izjuta, pat tā, ka daudz no manis ir kā gredzeni viņa pirkstos. Tik ļoti, ka viņš jūta mīlestību caur maniem glāstiem un sapratni manās acīs. Ienirstot manā ādā es atkal biju viņa Madariņa. Man pašai sāp, ka nevaram būt kopā, tapēc jau to rakstu nost no sevis, jo savādāk es nezinu kā. Ja ne dzīvē, tad varbūt sapņos mēs aizmigsim viens otram blakus.
Bet es, savukārt tikai atpakaļ mājās, uz salas, saprastu ko jūtu un ko domāju. Es nevienu citu negribu, pat ne tos bagātos un visus citus šķietami veiksmīgākos. Tajos, ko satieku meklēju aizvietojumu viņam, bet tāda nav. Viņš ir neatkārtojams. Mēs esam vienreizēji.

Monologs: Es jūtos salauzta, kad tu esi tik tālu prom. Bet es taču esmu tā, kas aizbrauca, un tu esi tas, kas ļāva man doties. Kāpēc tu nedevies man pakaļ. Kāpēc? Tu saki, ka mīli mani tik ļoti, es saku, ka mīlu tik dievišķi ļoti. Es biju ar tevi pus otru gadu un tu to tikai tagad saproti. Izaudz taču? Es vienkārši nevaru attiet no mūsu attiecībām un es avirs to negribu. Es gribu, lai tu esi mans! Es tevi gribu, mans mīļotais. Vai tu mani reiz sadzirdēsi?

Šajā dienā, šo rakstot, sēdēju savā ofisā, neko daudz nevarēju izdarīt, vienkārši neko nevarēju. Pēc skype sarunas es pieņēmu lēmumu, ka es tevi gribu, ka es gribu mūs. Man vienalga cik tas sarežģīti. Esmu tik ļoti pieradusi pie „sarežģīti” un pie diskomforta. Ļauj man atvērt savu spārnus un darīt kaut ko neierastu, kaut ko pilnīgi jaunu un tev biedējošu. Izdari kaut ko, lai mani satiktu. Jo tu tā īsti nekad neesi man bijis. Esmu bijusi greizsirdīga uz taviem bērniem, tavu bijušo sievu, kaut gan zinu, ka viņi vienmēr būs ar tevi saistīti. Bet tu kļūsti greizsirdīgs uz kādu ar ko es esu dejot vai bučojos. Bet zini ko, es neesmu un nebūšu ar viņu saistīta. Man vienkārši reizēm vajag kādu uzticamu un kādu, kas man var aizvietot tevi. Tā nu tas ir, tu zini, es esmu brīvības bērns. Nāc un padari mani atkal par savējo! Lūdzu, mums šeit ir tikai šī dzīve, šodiena. Mēs katrs par sevi esam vientuļi, taču var būt citādi, ja vien to gribam.

Dažas dienas pēc monologa un asaru jūras, augusta sākumā, es iegādājos aviobiļetes, lai atbrauktu ciemos pie viņa. Tagad, septembra vidū. Mēs esam pāris ar attāluma attiecībām, ļoti karstu mīlestību un spēcīgu dvēselisku savienību. Tas mani padara dubultā stipru un mierīgu.

Author of text and photo: Madara Grantina aka Charmy Amely

 

 

 

 

 

 

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s